Bezdarbnieka statuss un darba meklējumi

Nereti cilvēks var nonākt situācijā, kad tiek zaudēts darbs. Par to nevajadzētu uztraukties (vismaz sākumā), jo ikviens cilvēks, kurš ir strādājis un ir vecāks par 15 gadiem, kurš nestrādā un ir gatavs sākt darbu kaut tūlīt, kuram nav piešķirta vecuma pensija, kurš nemācās klātienē, arodskolā, vispārējā vidējās izglītības vai profesionālajā izglītības iestādē, kurš neveic komercdarbību, var iegūt bezdarbnieka statusu, tādējādi saņemot bezdarbnieka pabalstus.

Pastāv 4 bezdarba formas: cikliskais bezdarbs (rodas tad, kad ir ekonomiskā lejupslīde. Uzņēmumi samazina savu ražošanu, citi bankrotē, tādā veidā kvalificēti strādnieki zaudē savu darbu); frikcionālaisbezdarbs (rodas tad, ja cilvēks labprātīgi atstāj darbu un meklē labāk apmaksātu darba vietu, maina dzīvesvietu, kā arī meklē darbu pēc mācību iestādes pabeigšanas); sezonas bezdarbs (rodas, ja cilvēks strādā sezonas darbu, piemēram, vasarā tiek lasītas un pārdotas zemenes, taču ziemā zemenes netiek audzētas un pārdotas); strukturālais bezdarbs (veidojas, kad mainās pieprasījuma struktūra, kad mainās ražošanas tehnoloģijas, kad tiek ieviests mašinizēts darbs).

Visi bezdarbnieki var reģistrēties bezdarbnieka statusam pilnīgi jebkurā NVA filiālē (NVA – nodarbinātības valsts aģentūra) neatkarīgi no deklarētās dzīvesvietas, piemēram, cilvēks, kurš dzīvo Siguldā, var reģistrēties NVA filiālē vai sektorā Rīgā. Lai reģistrētos bezdarbnieka statusa iegūšanai, cilvēkam ir jāiesniedz iesniegums bezdarbnieka statusa piešķiršanai un jāuzrāda sekojoši dokumenti: personu apliecinošs dokuments (pase, ID karte); uzturēšanās tiesību Latvijas Republikā apliecinoši dokumenti (ja tādiem ir jābūt cilvēka rīcībā) un U2 dokuments (ja bezdarbnieks ir strādājis kādā no Eiropas Savienības (angļu: TheEuropeanUnion) dalībvalstīm, Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm vai Šveices Konfederācijā).

Lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu pieņem NVA vienas darba dienas laikā.

Lai pieteiktos bezdarbnieka statusa pabalstam, cilvēkam ir jāiesniedz iesniegums pabalsta piešķiršanai. Šo pabalstu var saņemt tikai tad, ja ir piešķirts bezdarbnieka statuss un ja kopējais apdrošināšanas (darba) stāžs ir ne mazāks par 1 gadu.

Tiesības uz pabalstu ir arī tādiem bezdarbniekiem, kuri ir atguvuši darbspējas pēc invaliditātes un kuri ir kopuši bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.

Neskatoties uz iepriekš aprakstīto, pabalsta maksājumi ar laiku tiek samazināti un beigās pat tiek atņemts bezdarbnieka statuss. Bezdarbnieka pabalsta izmaksas ilgums ir deviņi mēneši, tā kā visu laiku, ja esi bezdarbnieks, ir jāveic regulāri darba meklējumi, lai nepalaistu garām kādu labu darba piedāvājumu.

Katru dienu iesakām lasīt dažādus interneta portālus, avīzes, žurnālus, kuros tiek ievietoti darba sludinājumi. Ir pat izveidotas speciālas mājas lapas darba meklētājiem un darba devējiem, taču nevajag uzreiz censties pieteikt savu kandidatūru kādai darba vietai, kura Tevi nemaz nav ieinteresējusi, jo deviņi mēneši ir pietiekams laiks, lai atrastu savu īsto un sirdij tuvo darba vietu.

Ja arī laika gaitā atrodi kādu darba piedāvājumu, kurš Tevi ir ieinteresējis, tad noskaidro visu, ko vien vari par šo darba vietu – informāciju par uzņēmumu, kas piedāvā darbu, par darba apstākļiem uzņēmumā, uzņēmuma darba stilu, arī atalgojumu u.c. Varbūt pēc informācijas ieguves Tavi uzskati mainīsies.

Ja tomēr Tavi uzskati ir palikuši nemainīgi un ja Tevi ir ieinteresējusi konkrētā darba vieta, tad droši sūti konkrētajam  uzņēmumam savu CV un motivācijas vēstuli, ja, protams, tāda ir nepieciešama. Taču ir jāatceras, ka svarīgi ir uzrakstīt labu CV un labu motivācijas vēstuli, lai darba devējam par Tevi rastos labs pirmais iespaids un lai Tu tiktu uzaicināts uz darba interviju.

Padomi, kā sagatavoties darba intervijai

Pats galvenais, dodoties uz darba interviju, ir laicīgi un rūpīgi tai sagatavoties. Nav noslēpums, ka mūsdienās cilvēki bieži vien aiziet uz interviju, nemaz nenoskaidrojuši kaut nelielu informāciju par konkrēto vakanci, uzņēmējdarbības nozari, par pašu uzņēmumu un uzņēmuma problēmām. Šī informācija ir vajadzīga, lai intervijas laikā varētu pierādīt, ka Tava pieredze ir atbilstoša un ka Tu esi īstais darbinieks, kuru meklē uzņēmums.

Ir svarīgi atcerēties, ka, dodoties uz interviju, nozīmīgs ir arī ārējais tēls jeb apģērbs. Vispareizāk būtu ģērbties lietišķi, vienkārši un akurāti, jo ir jāatceras, ka darba devējam nav jāpopularizē pēdējās modes tendences vai jāizrāda pēdējais apģērba gabals, ko esi iegādājies. Apģērbā jācenšas izmantot gaišas un neizlecošas krāsas. Neiesakām sievietēm, īpaši jaunām dāmām, pirms darba intervijas doties pie friziera pēc ietekmīgas frizūras vai pie manikīra pamanāmu nagu dēļ. Pirmkārt, ir jāatceras, ka tas nav nekāds skaistumkonkurss, bet gan darba intervija, taču, otrkārt, frizūras un nagu dēļ var rasties lieki izdevumi, kā rezultātā var rasties vajadzība aizņemties kādu no patēriņa kredītiem. Toties nevajag parādīt darba devējam arī to, ka esi pārāk nabadzīgs, jo, piemēram, tas nebūtu diez ko daudzsološi, ja uz darba interviju Tu aizietu ar tādu matu sakārtojumu “kā tikko no gultas”. Arī aksesuāru izvēle ir ļoti svarīga, taču tie nedrīkst būt par daudz. Ja lieto smaržas, tad centies tās lietot ar mēru.

Svarīgi ir arī iepriekš apdomāt savas pozitīvās īpašības, taču jāatceras, ka darba intervijā sevi slavēt visu laiku nav ieteicams.

Noteikti nebūtu ieteicams kavēt darba interviju, jo lielam vairumam darba devēju ir ļoti stingras prasības attiecībā uz kavēšanu. Ja kavēsiet, darba devējam var rasties slikts iespaids, tādējādi varat pazaudēt darba vietu. Ieteicams ierasties uz darba interviju laicīgi – vismaz 5 minūtes agrāk. Nevajadzētu ierasties arī pārāk laicīgi, pilnīgi pietiks ar 5 minūtēm pirms intervijas sākuma.

Atceries, ka pirms došanās uz intervijas vietu, labāk būtu, ja Tu izslēgtu mobilo tālruni, jo nekas cits tajā brīdī nav svarīgāks par darba interviju!

Pašā intervijas sākumā necenties darba devējam uzdot neskaitāmus jautājumus. Būs labāk, ja atļausi viņam pateikt savu sakāmo, tādējādi Tu arī izrādīsi cieņu pret viņu. Necenties arī pārtraukt darba devēju, kad viņš runā.

Uz darba devēja jautājumiem centies atbildēt brīvi un saistoši. Izvairies lietot tādas frāzes kā “eeem”, “nuuu”, “jaaam”, t.i., centies neminstināties. Ja Tev nebija īsti saprotams, kādu jautājumu intervētājs uzdeva, pārjautā to viņam vēlreiz. Tā būs daudz labāk, salīdzinot ar to, ja sāksi runāt kaut ko pavisam bezjēdzīgu un neatbilstošu tēmai. Kad darba devējs uzdod jautājumu, vai sarunas gaitā Tev ir radies kāds jautājums, centies izrādīt jebkādu interesi un uzdod vismaz dažus jautājumus, citādāk darba devējam var rasties iespaids, ka Tu esi vienaldzīgs attiecībā pret darbu.

Svarīgi ir atcerēties, ka darba interviju pabeigs darba devējs, nevis Tu! Intervijas beigās vari pajautāt arī to, kad varēsi saņemt atbildi par intervijas rezultātiem.

Ja būsi optimistisks, pieklājīgs, mierīgs un atvērts visam jaunajam, tad vari būt drošs, ka darba intervija būs izdevusies.

Pēc intervijas iesakām darba devējam nosūtīt pateicības vēstuli par uzaicināšanu uz interviju. Mūsdienās ir ļoti maz cilvēku, kuri tā dara, tāpēc varbūt šī pateicības vēstule atstāstu labu pirmo iespaidu uz darba devēju, ja pirms tam, protams, Tu nebūtu to sabojājis. Šī vēstule varbūt arī paaugstinātu cerības tikt pamanītam.